Vai vēdiskās zināšanas ir bīstamas?

Par šo jautājumu nekad neesmu publiski rakstījusi, bet laikam ir pienācis laiks, jo cilvēkiem tas ir kļuvis aktuāls un sāk arvien vairāk satraukt. Ar šo savu rakstu nevienu negribu aizvainot vai nosodīt, jo katrs ir savas laimes kalējs un lēmumu pieņēmējs. Mēs dzīvojam duālā pasaulē, kur katram ir iespēja izvēlēties – pakļauties savām vājībām, vai tomēr tām pretoties un attīstīt savas labākās Dieva dotās īpašības, lai turpinātu iesākto ceļu uz mājām nenodarot nevienam pāri.

Pēdējos 20 gadus vēdiskās zināšanas ir nākušas plašumā, un apgūt gribētāju skaits tikai aug. Vēdisko zināšanu galvenais mērķis – palīdzēt apzināties, ieviest kārtību un pārveidot jeb uzlabot savu karmu. Neatkarīgi no dzimuma, katram ir savs stāsts, Skolotājs, pieredze.., katrs meklē iespējas būt laimīgs un mīlēts, jo būt laimīgam – mūsu daba, savukārt, mīlestība – mūsu būtība.

Dzīves laikā no dzimšanas brīža mums apzināti vai neapzināti tiek uzspiesti sabiedrības stereotipi, kādam tie šķiet pieņemami, jo tā ir vienkāršāk netraucēti dzīvot. Bet kāds jau no dzimšanas saprot, ka nevajag ticēt tam, ko saka apkārtējie. Ka darot citiem pāri, vienlaicīgi tiek nodarīts pašam. Kāds savu dzīves Skolotāju atrod diez gan agrīnā vecumā, sekojot savai sirds balsij. Kāds savu Skolotāju sāk meklēt brīdī, kad ūdens smeļas mutē, bet kāds to pat nemeklē, jo vieglāk un vienkāršāk dzīvot nevienam netraucēti.

Brīdī, kad mēs nākam uz Zemi, Visums dot līdzi katram savu pasi, kurā katram ir norādīti dzīves galvenie mērķi, kurus dzīves laikā jāsasniedz. Mērķu nosaukumi visiem ir vienādi, bet to uzdevumu līmeņi ir dažādi, kuri atkarīgi no katra cilvēka iepriekšējās uzkrātās pieredzes jeb karmas.  Katram cilvēkam šķiet, ka viņam dotie uzdevumi ir paši grūtākie, bet tā patiesībā nav. Vienkārši jāmācās īstajā brīdī un laikā atrast pareizo situācijas risinājumu. Vēdiskās zināšanas ir tās, kas palīdz atrast šos risinājumus, bet ne visi šo doto mācību līdz galam izprot un spēj piemērot ikdienas dzīvē. Lai šīs zināšanas izprastu un pareizi izmantotu ikdienas dzīvē, cilvēkam ir jātiek galā ar savu vislielāko ienaidnieku – lepnība. Tieši lepnība ir tā, kura cilvēkam jauc prātu, lai pieņemtu pareizo lēmumu un iet pareizajā virzienā, lai sasniegtu galvenos dzīves mērķus. Tieši lepnība traucē nodot pareizās vērtības no paaudzes paaudzē. Apgūstot augstās zināšanas, aug arī lepnība, tāpēc pirms šo zināšanu apguves lepnības līmeni nepieciešams samazināt, lai nākotnē tā netraucētu cilvēkam pildīt savu dharmu. Ja cilvēks savas lepnības dēļ netiek galā ar sevi un apgūst vēdiskās zināšanas, tad viņam pastiprinās pārbaudes darbi saistībā ar attiecībām.

Tāpēc ieteikums visiem vēdisko zināšanu studēt gribētājiem, pirms apgūt, tieciet galā ar lepnību, jo lepnība var pazudināt ikvienu.

OM TAT SAT