Mīlestības nekad nav par daudz
Kāpēc mīlestības nekad nav pa daudz var lasīt žurnāla “Taka” 2015.gada septembra numurā, fragments no raksta ”Kā savaldīt nevaldāmu bērnu??”.
Katram šajā dzīvē ir dota iespēja kļūt par vecāku, kas ir pati lielākā Dieva svētība un atbildība, uzsver vēdiskā astroloģe un ājurvēdas speciāliste Inga Ruņģe. Šī Debesu tēva dotā loma nav no vieglajām – tieši šajā periodā pieaugušie tiek pārbaudīti, cik veiksmīgi viņi spēj rast atbildes uz Mīlestības eksāmena uzdotajiem jautājumiem. Diemžēl bērnu agresija un nesavaldīgā uzvedība gan mājās, gan skolā ir kļuvusi par vienu no mūsdienu aktuālākajām problēmām. Vai tas liecina par to, ka pieaugušie nav spējuši rast pareizās atbildes uz eksāmena jautājumiem? Vai pavirši apguvuši Mīlestības teoriju un nespēj to pielietot praksē? Vai nav bijusi iespēja apgūt šo augsto gudrību?
Pirmais, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir – kā bērns tiek audzināts. Vēdās tiek minēts, ka pieaugušo mīlestību pret bērnu var iedalīt trīs gūnās, informē Inga Ruņģe. Izejot no izvēlētās gūnas, veidojas pieaugušā cilvēka un bērna tālākās savstarpējās attiecības.
- Satviskā bērna audzināšana. Pieaugušie apzinās, ka bērni ir sadarbības partneri ar Dievu. Saprot, ka viņu priekšā ir personība, nevis viņu īpašums. Individualitāte, kura bagāta ar vairāku dzīvju pieredzi. Ņemot vērā bērna individuālās īpatnības, raksturu un talantus, vecāki palīdz atšifrēt šīs dzīves dotās ceļazīmes, lai bērns veiksmīgāk spētu sevi realizēt šajā pasaulē.
- Radžas gūnā. Pieaugušie, kuri audzina bērnu ar uzpirkšanas metodēm. Ja būsi labs, tad dabūsi visu, ko vien vēlies. Tādi bērni praktiski vienmēr visās jomās meklēs sev izdevīgumu. Bērnam pieaugot, arī draugus izvēlēsies pēc šī paša principa – draudzēsies tikai ar to, ar kuru ir izdevīgi.
- Tamass gūnā:
- izdabāšana – pieaugušais izdabā visām bērna vēlmēm, tādējādi bojājot gan bērna raksturu, gan dzīvi kopumā;
- vardarbība – ikdienā pret bērnu tiek piemērota vardarbība (fiziskā/psiholoģiskā), kas psiholoģiski un morāli sagrauj bērnu kā personību, tāpēc vēlāk ir ļoti grūti integrēties sabiedrībā;
- vienaldzība – pieaugušajiem ir vienalga, kur, ar ko un kā bērns pavada brīvo laiku; bieži vien šādu vecāku bērnus var sastapt – klaiņojot pa ielām vai atrodoties ne īpaši labvēlīgās kompānijās.
Dieva priekšā visi esam vienādi
Pieaugušajiem būtu jāsaprot, ka bērni nav viņu īpašums, atgādina Inga Ruņģe. Mazais, trauslais pumpurs ir tāds pats cilvēks ar savām stiprajām un vājajām pusēm, talantiem un iespējām – kā pats pieaugušais. Konkrētajā laika posmā bērna un lielā cilvēka dzīves ir krustojušās, lai ietu kopā vienotu ceļa posmu, kas svarīgs gan pieaugušā, gan ķipara izaugsmei. Tas nozīmē, ka – ņemot vērā mazā bērna raksturu, dotumus un vajadzības, mums ir jāpalīdz viņam kļūt par labu cilvēku, jāiemāca, kādas ir cilvēciskās vērtības, kāpēc ir svētīgi ievērot morālos principus utt. Audzināšanas procesā būtiski atcerēties, ka nevienam nav tiesību apvainot otru, it īpaši – bērnu. Mēs bieži aizmirstam, ka Dieva priekšā visi esam vienādi – visi kā viens esam nākuši uz Zemes, lai mācītos mīlestību. Ja pieaugušais sāk apvainot un kritizēt bērnu, tas norāda, ka viņš sāk zaudēt saikni ar Dievu. Bērni nāk, lai mēs mācītos viņos ieklausīties, nevis nopelt. Ar kritizēšanu un apvainošanu mēs bloķējam bērnam trešo čakru, kas atbild par cilvēka gribasspēku – tā ir ļoti būtiska rakstura īpašība, ar kuras palīdzību indivīds spēj veiksmīgi dzīvot mūsdienu sabiedrībā.
Ģimenē jāvalda savstarpējai cieņai. Vecākiem jāciena vienam otru, tādējādi rādot saviem bērniem piemēru, cik svarīgi ir noturēt veselīgu psiholoģisko klimatu. Tas pats attiecas uz izglītības iestādēm – skolotājām ir jāciena ne tikai bērna vecāki, bet arī paši bērni, un otrādi. Ja necieņa virmo kaut vai tikai vienā pusē, uzticēšanās netiek gūta. Ja pieaugušais neciena bērnu – bērns neieklausās un neņem vērā viņa sakāmo. Ir jāmācās cienīt bērna izteikto viedokli, lai arī cik tas pieaugušā cilvēka skatījumā šķistu nepareizs. Ja bērnam neļauj izteikties, tiek bloķēta piektā čakra, kas vēlāk var radīt veselības un komunikācijas problēmas. Arī vardarbības pielietošana ģimenē nav pieļaujama. Mums nav tiesības to darīt kaut vai tāpēc, ka mūsu priekšā ir mazs bērns. Izmēram nav nozīmes – viņš ir tieši tāds pats cilvēks. Bērni ir gudri un saprot daudz vairāk, nekā mēs – pieaugušie. Ja vecāki spētu pietiekami ieklausīties savos bērnos, tad varētu izvairīties no ļoti daudzām nākotnes uzvedības problēmām, pārliecināta ir vēdiskā astroloģe un ājurvēdas speciāliste Inga Ruņģe.
Sievišķā un vīrišķā enerģija
Vairumā gadījumu vecāki tomēr nepievērš pietiekami lielu uzmanību bērnu audzināšanas jautājumiem. Zināms, ka mātes spēcīgāk pieķeras dēliem, bet tēvi, savukārt, meitām. Pēc tam vecāki ir neizpratnē, kāpēc meitenes izaug pārāk kareivīgas, bet puiši dēļ spēcīgās emocionalitātes vairāk līdzinās sieviešu kārtas pārstāvjiem. Vēdiskajā civilizācijā šiem jautājumiem piegāja ļoti strikti. Meitas audzināja mātes, bet puikas – tēvi. Mātes uzdevums bija nodot meitai paaudžu paaudzēs nodotās zināšanas. Mīlestības, iejūtības un rūpju mākslu var nodot tikai māte, jo viņai šī pasaule ir tuvāka un izprotamāka, nekā stiprā dzimuma pārstāvjiem. Savukārt tēviem jārāda piemērs, kā vīriešu kārtas pārstāvis rūpējas par savu ģimeni, cik svarīgi ir uzņemties atbildību par sievu un saviem bērniem. Ja mēs to saviem bērniem nemācam, tad pēc noklusējuma liedzam viņiem pildīt svarīgākos Visuma likumus, skaidro Inga Ruņģe. Nevienam nav noslēpums – ja mēs nepildām Visuma likumus, tad gūstam disharmoniju ar visām no tās izrietošajām sekām. Meitenes, izaugot par sievietēm, nemāk pareizi izmantot savu sievišķo enerģiju, neprot rūpēties par ģimeni – sniegt mīlestību, optimismu un iedvesmu, kā rezultātā vēlāk nav apmierinātas ar dzīvi, ieslīgst grūtsirdībā un depresijā. Puiši, izaugot par vīriešiem, neprot pildīt savu galveno dzīves uzdevumu – uzņemties atbildību par savu ģimeni. Ja vīrietis nerūpējas par savu ģimeni un atstāj to novārtā, tad automātiski liedz sev iespēju kļūt par veiksmīgu cilvēku. Vecākiem saviem bērniem jāmāca – kā pareizi izmantot savu sievišķo vai vīrišķo enerģiju, lai nākotnē izvairītos no psiholoģiskām problēmām, kas rodas, ejot pret savu dabu.
Mīlestības nekad nav par daudz
Laimīgi bērni ir tie, kurus mīl tādus, kādi viņi ir, kurus ciena un uzklausa, kuru viedokļi tiek ņemti vērā, tāpat – kurus māca rūpēties un būt iecietīgiem pret citiem, kuri spēj novērtēt sevi un apkārtējos. Kuru sajūtas, vajadzības un attīstība vecākiem ir skaidra. Kuri ir pārliecināti par savām spējām, lai spētu sasniegt izvirzītos dzīves mērķus. Kā arī tie, kuri spēj uzņemties atbildību un spēj meklēt un rast problēmu risinājumus. Lai tas izdotos, vēdiskā astroloģe un ājurvēdas speciāliste Inga Ruņģe dalās ar ieteikumiem, kuri var kalpot par pirmo soli uz veselīgām un harmoniskām vecāku-bērnu attiecībām.
Ļaujiet bērniem kļūdīties. Ikvienam ir jāgūst sava individuālā pieredze. Protams, tas nenozīmē, ka jāpiekopj visatļautība. Vecākiem jāmācās komunicēt ar bērnu, skaidrot, kāpēc konkrētā darbība ir bīstama, kāpēc to nav vēlams darīt. Ja vecāki bērnam pasaka striktu nē, neko nepaskaidrojot, viņš vienalga centīsies turpināt iesākto ceļu, lai uzzinātu, kāpēc to nedrīkst darīt. Taču – ja pieaugušais būs dalījies informācijā, kāpēc tas nav ieteicams, bērns ies uz savu izvirzīto mērķi, bet darīs to ļoti uzmanīgi. Ar aizliegšanu bez paskaidrojumiem nevajadzētu aizrauties, jo tādā veidā bērnam tiek bloķēta trešā čakra un kā pieaugušajam viņam trūks mērķtiecības.
Izvēlieties pareizu soda mēru. Ikvienā ģimenē pienāk brīdis, kad bērns ir pelnījis sodu. Vislabākais un efektīvākais soda veids ir klusēšana. Klusēšanas periodā bērnam tiek dota iespēja apdomāties un saprast, kāda ir bijusi viņa kļūda. Tādējādi vecāki izvairās no nelabvēlīgām konflikta sekām.
Pieturieties pie vienotiem audzināšanas principiem. Bērni ir ļoti gudri un zemapziņā jūt, kad kāds no vecākiem piekāpjas otram. Vecāki – lūdzu, nerisiniet savas domstarpības bērna klātbūtnē, jo vēlāk viņš šo informāciju var izmantot pret jums!
Izslēdziet gan no sava, gan bērnu ikdienišķā uztura televizoru. Neko nebūsiet zaudējuši, ja TV jūsu mājās netiks izmantots – mūsdienās tas degradē, nevis izglīto. Līdzīgi ir ar interneta tīmekli, kas (tāpat kā TV) piesārņo cilvēka galvu ar nevajadzīgu informāciju. Visvairāk no tā cieš bērni, kuri vēl nespēj (dēļ nelielās pieredzes) izfiltrēt pasniegto informāciju. Ja ir vēlme brīvajos brīžos kaut ko aplūkot, tad sameklējiet kādu izglītojošu multfilmu vai filmu, kas sniegs katram ģimenes loceklim kādas pozitīvas emocijas, kā arī informāciju par morāles principiem, cilvēciskām vērtībām un patiesu mīlestību. Ja vecāki pratīs pilnveidoties, mainīties un sekot līdzi sev, arī bērni ņems piemēru no vecākiem un spēs atšķirt patiesību no meliem. Pati labākā ģimenes filma ir jūsējā, kas tiek veidota uz Dieva/Visuma likumiem.
Radiniet bērnu pie kārtības. Izveidojiet savus ģimenes Mīlestības likumus, pie kuriem strikti pieturas visi ģimenes locekļi. Likumi, kas ļauj ikvienam no ģimenes justies pilnvērtīgam, mīlētam, aprūpētam, vajadzīgam un saprastam.
Sniedziet saviem bērniem mīlestības pilnas krūzes. Mīlestības nekad nevar būt par daudz! Neaizvietojiet mīlestības pilnās krūzes ar jaunākajiem moderno tehnoloģiju izgudrojumiem. Mūsdienās arvien biežāk vecāki sava laika trūkuma dēļ apdāvina bērnus ar dažādiem nieciņiem, kas vēlāk ne tikai traucē viņu intelektuālajai attīstībai, bet arī rada problēmas savstarpējo attiecību veidošanā ar vienaudžiem un pieaugušajiem; tādā veidā pamazām tiek zaudētas pašas svarīgākās spējas – komunikācija.
Lai pietiek spēka nolikt dzīves svarīgāko eksāmenu!