Meklēt un atrast sevi (Intervija)

Vēdiskā astroloģe un ājurvēdas speciāliste INGA RUŅĢE uzskata, ka Zeme šobrīd ir uz liela pārbaudījuma sliekšņa. Tas, cik veiksmīgi ar šo pārbaudījumu tiksim galā, ir atkarīgs tikai un vienīgi no Zemes iedzīvotājiem – tātad, mums pašiem. Galvenā atslēga, kas jāatrod ikvienam un kas spēj pozitīvi ietekmēt mūsu nākotni, ir Mīlestība. Sabiedrība spēj visnotaļ spēcīgi ietekmēt pasaules procesu attīstību, taču, lai tas notiktu, ir jārod ticība un ceļš pie savas tīrākās būtības. Kā gūt iedvesmu pārmaiņām?

 

 

– Inga, pastāstiet par sevi, savu dzīves gājumu. Kā nonācāt līdz tam, kāda esat šeit un tagad?

– Tur, kur es esmu, mani novedusi mana krāsainā domāšana un vide, kurā izaugu. Bērnībā ļoti daudz laika pavadīju pie dabas. Visbiežāk pārrados mājās tikai vēlu vakarā, jo visu garo dienu aizvadīju, staigājot pa mežu, sēžot pie upes vai vienkārši – ganībās sekojot govju baram, kas lēni un nesteidzīgi pārvietojās uz priekšu. Katra diena bija krāsaina, ar atklājumiem un piedzīvojumiem bagāta. Kopš sevi atceros, vienmēr esmu bijusi zinātkāra, sabiedriska, varbūt dažreiz pat mazliet uzbāzīga. Pieaugušajiem ar mani nebija viegli, jo mūždien uzdevu āķīgus jautājumus, uz kuriem reti kurš spēja rast atbildes. Lielu lomu manā dzīvē nospēlēja arī Māsa Virģīnija, kura man 7 gadu vecumā atvēra lūgšanu pasauli. Līdz pat šai dienai šī pasaule ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Māsa bija pirmais cilvēks, kas spēja man izskaidrot lūgšanu nozīmi. Atceros viņas vārdus: „Lūgšana ir pateicība Dievam. Esi šeit un tagad. Mācies paļauties uz Dievu!” Šīs trīs lietas man ir palikušas atmiņā uz visu mūžu, un pie tām arī pieturos.

Tāpat man jāpateicas arī savam vecākajam dēlam par to, kas es esmu, jo pievēršanās Vēdām – ne tikai teorētiskajā līmenī, bet arī praktiskajā – notika, pateicoties tieši viņam. Ja līdz tam man bija tuva latviešu dzīvesziņa, tad pirms dēla nākšanas pasaulē sāku interesēties par kaut ko vairāk. Meklēju, salīdzināju, līdz beigu beigās nonācu pie secinājuma, ka saknes it visam ir vienas, pat ja ikdienā mēs sevi nodalām latviešos, angļos, krievos, indiešos utt. Jā, mani dziļākie atklājumi radās tieši pirms bērna plānošanas. Ticu, ka bērni mūs vada no debesīm!

– Varbūt ir kāds konkrēts notikums, kas krasi mainījis Jūsu sajūtas par dzīvi kopumā?

– Viens no tādiem notikumiem ir mana tēva nāve, kas apgrieza dzīvi par 180 grādiem visiem mūsu ģimenes locekļiem. Nedēļu pirms manas 3 gadu jubilejas tēvs nokļuva autoavārijā un neizdzīvoja. Atbildi, kāpēc viņš tik ātri atgriezās pie Dieva, guvu tikai 20 gadu vecumā, kad avārijā nokļuvu es pati. Turklāt tajā pašā vietā, kur mans tēvs. Atbilde bija sekojoša: „Viņš nomira, lai tu dzīvotu”. Uzskatu tēti par savu sargeņģeli, jo tās dienas notikumi varēja beigties arī citādāk, bet, kā mēs visi zinām – nekas nenotiek tāpat vien.

– Nereti pēc tik spēcīgi ietekmējošiem notikumiem daudz skaidrāk sākam apzināties arī savu sūtību uz šīs pasaules.

            –  Jā, nāk arvien zīmīgākas atklāsmes. Kā mans Skolotājs ir teicis – mans šīs dzīves uzdevums ir pārstāvēt uz Zemes daiļo dzimumu, kā arī uz doto brīdi – būt dzīves-gudrai sievai un mammai. Paralēli klāt visam, ir jāuzņemas atbildība par visiem, kas ir man blakus. Palīdzēt citiem, kas lūdz palīdzību – ja kāds ir nonācis krustcelēs un nespēj rast viņa būtībai harmoniskāko ceļa zīmi.

– Vai mūsdienu dzimumu lomu haosā mēs bieži nepazaudējam sevi, savu pamatsūtību? Sievietes nošķeļ sev iespēju būt trauslām, mīlošām un maigām, bet vīrieši vairs neprot atmodināt sevī mītošo ģimenes galvu – ar pilnu atbildību par sevi un savu rīcību.

–  Sievietes un vīrieša sūtība ir būt vienam veselam, lai radītu sev apkārt mīlestību, harmoniju un veselus pēcnācējus. Došu primitīvu salīdzinājumu. Sieviete ir kā mašīnas motors, bet vīrietis – pati mašīna. Mašīna bez motora ir nekam nederīga, attiecīgi, ja nedarbojas motors, mašīna nav spējīga funkcionēt, tātad nekustās ne no vietas. Mūsdienu sabiedrībā mašīnu motori ir pārkarsuši, tāpēc mašīnas nespēj pildīt savas pamat-funkcijas. Kur gan ir redzēts, ka motori paši par sevi kustās uz priekšu? Tajā brīdī, kad motors sāks darboties harmoniski un ar pilnu jaudu, kad pieņems savu atrašanās vietu un misiju, tad arī spēkrats spēs virzīties un atrast sev atbilstošāko un pareizāko ceļu.

 

–  Kā atrast ceļu vienam pie otra?

– Ir jāmācās ikdienā komunicēt. Tā šobrīd ir viena no globālākajām problēmām pasaulē, turklāt ne tikai divu cilvēku starpā, bet sabiedrībā kopumā. Jā, arvien spēcīgāka ir vajadzība pēc tiešas komunikācijas – aci pret aci – nevis e-pastu vai īsziņu veidā. Pateicoties moderno tehnoloģiju komunikācijas veidiem, mēs vairs nemākam runāt, uzklausīt un sadzirdēt, kas ir tik ļoti svarīgi ikvienās attiecībās. Tas ir traģiski, kad redzam, kā ģimenes locekļi savā starpā sazinās caur skype vai īsziņu veidā, neizejot no savas istabas. Ir zudusi tiešā saikne. Ja iemācīsimies runāt viens ar otru aci pret aci, uzklausīt un izprast, tad pamazām kļūsim laimīgi, harmoniski un veseli.

–  Vēdiskā astroloģija – kādas zināšanas tā spēj mums sniegt?

– Neskatoties uz to, ka esmu pazīstama ar abiem virzieniem, gan Rietumu, gan Vēdisko astroloģiju, tomēr pieturos un esmu uzticīga Vēdiskajai. Rietumu klasisko astroloģiju iepazinu 20 gadus atpakaļ, bet Vēdisko astroloģiju sāku apgūt 2008. gadā, ko arī turpinu darīt līdz šim brīdim, jo tā, atšķirībā no Rietumu astroloģijas, jāmācās un jāapgūst visu mūžu. Ikdienā sniedzu konsultācijas un mācu jaunos Vēdiskos astrologus, kuri iedalās divās grupās. Vieni, kuri mācās tikai priekš sevis, un otri, kuri mācās, lai kļūtu par Vēdiskajiem astrologiem. Ar ko tā atšķiras no Rietumu astroloģijas? Pirmkārt, atšķiras jau pats konsultēšanas veids – Rietumu astroloģija maksimāli cenšas parūpēties par cilvēka labklājību un materiālo pusi, savukārt Vēdiskā astroloģija rūpējas, lai cilvēks sasniedz savu garīgo harmoniju, mīlestību, lai atrod vidusceļu starp materiālo un garīgo pasauli, tiecoties uz Dievišķo Mīlestību. To, ko Rietumu astroloģija uzskata par šķēršļiem, neveiksmēm, problēmām un nolemtību, Vēdiskā astroloģija skaidro kā iespēju cilvēka izaugsmei – darīt pašam, vadīt un mainīt savu likteni. Vēdiskā astroloģija parāda mūsu vājās vietas, ar kurām cilvēkam ir jāstrādā, lai nokļūtu nākamajā attīstības līmenī.

– Vai ir kas tāds, kas Jūsu praktiskajā darbībā atšķiras no tā, ko piedāvā citi Jūsu pārstāvētās sfēras kolēģi?

– Patiesību sakot, es nesekoju līdzi citu Vēdisko astrologu darbībai. Varu teikt tikai sekojošo, ka Vēdiskajam astrologam ir ļoti stingri jāpiedomā pie savas garīgās disciplīnas. Tas nozīmē – intensīvi, regulāri, katru dienu jāpraktizē joga, jāmeditē, jālasa mantras/lūgšanas, jāseko augstākajiem principiem, jāpilda Visuma likumi, jo tikai tādā veidā ir iespēja būt citiem par dzīves padomdevēju. Tā ir ļoti liela atbildība ne tikai pret pārējiem, bet arī pašam pret sevi, jo astrologam jābūt godīgam, jābūt labos draugos ar savu sirdsapziņu. Viņa uzdevums ir kalpot citiem, norādīt uz gaismu tuneļa galā, kad šķiet, ka to vairs nav un nebūs iespējams saskatīt. Mūsu dzimšanas karte ir Visuma izdotā pase, kurā atrodas cilvēka šī brīža dzīves instrukcija. Vēdiskajam astrologam jāmāk nodot instrukcijas informācija, ir jāizskaidro cilvēkam, kā vēlams rīkoties attiecīgajos dzīves brīžos. Vienmēr jāatceras, ka no ikvienas nepatīkamas dzīves situācijas ir izeja, tikai jāmāk atrast un atvērt īstās durvis.

–  Ar kādām problēmām vai jautājumiem pie Jums vēršas visbiežāk?

– Pēdējā laikā vairāk sanāk strādāt ar pāriem, kuri vēlas ģimenes pieaugumu. Protams, neizpaliek arī konsultācijas par saderības noteikšanu, darba jautājumiem, veselību, biznesa uzsākšanu, karjeru, pat par vārda izvēli bērnam utt. Tomēr bērna plānošanas jautājums paliek arvien aktuālāks, jo ļoti daudzām ģimenēm tā ir liela problēma, un, pēc maniem novērojumiem, tā paliks arvien aktuālāka. Skumji, kad pie manis atnāk pāris jau ar ārsta diagnozi, ka viņiem nevar būt bērnu, kaut gan redzu, ka patiesībā tā nav. Šajā kontekstā atceros kāda Skolotāja teikto, ka ginekologiem vajadzētu mācīties astroloģiju, pirms viņi izsaka šāda veida diagnozes. Pārim konkrētajā gadījumā vienkārši jāsaprot, ka vēl nav pienācis viņu laiks, jo tieši šobrīd jāvelta laiks darbam ar sevi. Es to nosauktu par pirmsbērna ieņemšanas krīzi, jo darbs ar sevi nav no vieglajiem – abiem vecākiem nepieciešams liels gribasspēks un neatlaidība, lai spētu sasniegt iecerēto.

–  Ļoti bieži cilvēki atskārst, ka ir laiks mainīties, attīstīt sevi, laiks augt, taču nespēj līdz galam saprast – kā tieši to izdarīt.

–  Lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti, katram cilvēkam visas dzīves laikā jāattīstās četros līmeņos. Katrā līmenī ir savi ieteikumi, lai uzlabotu savu garīgo un fizisko veselību.

• Fiziskajā:
  • dienas režīma ievērošana (agra celšanās un laicīga iešana gulēt);
  • pareizs uzturs;
  • fiziskās aktivitātes;
  • joga;
  • ārstēšanās ar dabīgajiem līdzekļiem;
  • būšana pie dabas.

• Sociālajā:
  • attiecību veidošana un uzturēšana ar līdzcilvēkiem;
  • laime personiskajā dzīvē;
  • darbošanās jomā, kas iedvesmo un rada prieku;
  • talantu attīstīšana;
  • māka nopelnīt naudu.

• Intelektuālajā:
  • mērķu izvirzīšana un sasniegšana;
  • savas valodas un prāta kontrolēšana;
  • patieso vērtību atšķiršana;
  • pašattīstīšanās un pašizglītošanās.

• Garīgajā:
  • beznosacījuma Mīlestības attīstīšana;
  • dzīvošana šeit un tagad;
  • lūgšanu vai mantru skaitīšana;
  • meditēšana;
  • nesavtīga dzīvošana.

Ja katrs cilvēks savā ikdienas dzīves praksē spēs izpildīt vismaz pa vienam punktam, tad savas dzīves kvalitāti uzlabos par 5%. Viss atkarīgs no paša cilvēka – cik ļoti viņš vēlas uzlabot pašreizējo dzīves situāciju.

–  Iespējams, ka daļa topošo vecāku nemaz neapzinās, cik ļoti no viņiem pašiem un viņu garīgās attīstības atkarīgs tas, kāds piedzims radītais bērniņš.

–   Patiesībā, ja vecāki ieņemšanas procesu ir uztvēruši ar pietiekami lielu atbildību, visbiežāk bērna audzināšana grūtības nesagādā. Tieši no vecāku apziņas atkarīgs tas, kāda dvēsele ienāks viņu ģimenē. Ja līdz bērna ieņemšanai vecāki ir centušies ievērot Visuma likumus, tad pastāv liela iespējamība, ka viņi sagaidīs pie sevis augsti attīstītu dvēseli, kura nesīs laimi gan ģimenē, gan sabiedrībā. Tāpēc, manuprāt, ja vēlamies nākotnē harmonisku sabiedrību, šim jautājumam jāpievēršas īpaši spēcīgi.

–  Kā ar fizisko slimību pamatcēloņiem – cik daudz tie ir atkarīgi no mums pašiem?

–   Visas slimības rodas galvā. Atklāti sakot, slimību sēklas ir katrā no mums, viss atkarīgs no tā, vai mēs dodam iespēju tām izdīgt un radīt savus augļus, vai arī tomēr nē. Daudz ko nosaka arī tas, cik krāsaina ir mūsu pasaules uztvere. Jo krāsaināka, jo lielāka iespēja, ka cilvēks pats veiksmīgi tiks galā un spēs pasargāt savu fizisko veselību. Protams, mūsdienās novērojama informācijas pārbagātība, taču tas neliedz ikvienam mēģināt ieklausīties sevī pašā. Ja mēs dzirdam sevi un nepakļaujamies prāta spēlītēm, tad ļoti ātri un veiksmīgi spējam atrast risinājumu – kā uzturēt savu veselību.

–  Varbūt varat sniegt kādus praktiskus ieteikumus sevis dziedināšanai?

–  Ja cilvēks sāk slimot, tas ir pirmais debesu zvans, ka laiks dvēseles dziedināšanai. Uzkatu, ka katrs cilvēks ir sava dvēseles skapja dziednieks. Ikviens no mums spēj parūpēties par savu veselību, pateicoties dažām askēzēm.

• Gavēšana. Viens no vislabākajiem ārstēšanās veidiem ir tieši gavēšana. Vismaz 2 reizes mēnesī (11. un 26. mēness dienā), tā saucamajās Ekadešas dienās, vajadzētu atturēties no ēdiena. Pēc Vēdām tiek uzskatīts, ka šajās dienās, atturoties no ēšanas un dzeršanas, cilvēks spēj sadedzināt savu negatīvo karmu. Piemēram, ja kādam ir lemta smaga slimība, tad, ievērojot šo gavēni, cilvēks var izvairīties no smagās slimības (vai arī saslimt vieglā formā). Protams, ja ir iespējams, tad gavēt vajadzētu vismaz 1 reizi nedēļā, tādējādi uzlabojot ne tikai fizisko pašsajūtu, bet vienlaicīgi parūpējoties arī par savas dvēseles stāvokli. Slimības laikā vēlams lietot tikai ūdeni.
• Ūdens un uzturs. Lietojiet tikai dzīvo ūdeni, kā arī sekojiet līdzi saviem ēšanas paradumiem.
• Klusēšana. Ievērojiet Mauna Vratu jeb klusēšanas zvērestu.
• Nevardarbība. Ievērojiet Ahimsas (nevardarbības) principu.
• Atbrīvošanās no krāmiem. Ja izjūtat grūtsirdību – tā ir zīme, ka Jūsu apkārtnē uzkrājušās nevajadzīgas mantas, no kurām vēlams atbrīvoties.
• Piedošana. Piedodiet savam tēvam un mātei, kā arī lūdziet piedošanu citiem.
• Lūgšanas.

Ja slimošanas laikā tiks ņemti vērā šie ieteikumi, tad ātri vien būs manāma atveseļošanās. Bet, ja vēlamies noturēt veselīgu līdzsvaru visu mūžu, tad bez šiem ieteikumiem mums katram visas dzīves garumā jāattīstās arī iepriekš aprakstītajos četros līmeņos, tādējādi parūpējoties par harmoniju sevī.

–    Jūsu novēlējums žurnāla „Taka” lasītājiem, uzsākot jauno, 2015. gadu!

• Ir ļoti jauks Valdas Moras dzejolis „Bērna lūgšana”.

Es gribu pacelt acis

Un klusi pateikties.

Par jauno, skaisto dienu,

Ko dāvājis man Dievs.

Un solījumu siltu

Es viņam gribu dot:

Ar tīru, skaidru sirdi

Šo dienu nodzīvot.

Novēlu, lai katra Jūsu diena ir pateicības pilna! Lai ir spēks ar tīru, skaidru sirdi katru dienu nodzīvot! Lai Mīlestība ir ar Jums!

–  Paldies Jums, Inga, par šo informācijas bagāto un gaišo sarunu!