Kāpēc es tā dzīvoju!?

Kāpēc es tā dzīvoju!
Kādu reizi cilvēki satiekot Dzīvi jautāja vienu un to pašu jautājumu – Kāpēc es tā dzīvoju?
Pirmais cilvēks jautāja:
-Kāpēc es tā dzīvoju? Bieži slimoju, piedzīvoju biežas neveiksmes. Tāda sajūta, ka es tās pievelku..
Dzīve atbildēja:
– Tāpēc, ka tu dzīvo pār spīti. Esi apvainojies uz visu pasauli, un ik pa brīdi iekrīti naida un atriebības slazdos. Bet jādzīvo ar PAR PRIEKU sev, citiem un Radītājam. Tad tu būsi laimīgs.
Otrais cilvēks jautājā Dzīvei:
-Kāpēc es tā dzīvoju? Nepārtrauktā cīņā ar kādu vai kaut ko.. nekas nav labi..
Dzīve atbildēja:
– Tāpēc, ka tu dzīvo neskatoties ne uz ko un visu. Burtiskā nozīmē, tu uzvedies kā pieaudzis pusaudzis – dumpojies, un nekādīgi nevari apstāties. Lūk, kāpēc tev visa dzīve iet šķērsām. Bet jādzīvo ar PATEICĪBU, un, tad tu kļūsi laimīgs.
Trešais cilvēks jautāja dzīvei:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Visu laiku uztraucos par citu viedokļiem, neesmu pārliecināts par sevi..
Dzīve atbildēja trešajam cilvēkam:
– Tāpēc, ka tu dzīvo tā, lai tev skaustu, bet dzīvot vajag tā, lai IEDVESMOTOS ar tavu piemēru. Tad tu būsi laimīgs.
Ceturtais cilvēks pajautāja Dzīvei:
– Pasaki, lūdzu, kāpēc es tā dzīvoju? Nepārtrauktā stresā un saspringumā..
Dzīve atbildēja:
– Tu dzīvo, lai kādam kaut ko PIERĀDĪTU. Tava dzīve sastāv no daudzām teorēmām, kuras tu vēlies nepārtraukti pierādīt, bet tas nevienam nav vajadzīgs. Tu tik daudz uz to tērē laiku un spēku gan uz pierādīšanu, gan citu cilvēku domformām, bet viņi nekad nebūs piesātināti un prasīs tavu uzmanību vēl un vēl. Bet dzīvot vajag pēc LAIMES AKSIOMAS.
Piektais cilvēks jautāja Dzīvei:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Dzīve man ir nepārtraukta vilšanās..
Dzīve atbildēja:
Tāpēc, ka tu dzīvo, lai IZRĀDĪTOS. Bet, kur ir tavs patiesais Es. Ir jābūt nevis jāizrādās, tikai tad tu būsi laimīgs.
Sestais cilvēks jautāja Dzīvei:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Man ir garlaicīgi un neinteresanti..
Dzīve atbildēja:
– Tāpēc, ka Dzīve TEV IET GARĀM. Tev šķiet, ka esi visgudris, tāpēc tev neko nevajag, bet jādzīvotā, lai Dzīve no zinātkāres apstājas, nepaietu garām, ieinteresējas un paliktu kopā ar tevi, tad tu būsi laimīgs.
Septītais cilvēks jautāja Dzīvei:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Nekas nenes man prieku..
Dzīve viņam atbildēja:
– Tāpēc, ka tu DZĪVO NE SAVU DZĪVI. Prieks nav tavējais. Atrodi sevi, savas sajūtas, vēlmes, sapņus, mērķus, vārdus, grāmatas un domubiedrus.. ATRODI SAVU DZĪVI! Tad tu būsi laimīgs.